24h ☏ +371 29 22 00 11

Biežāk uzdotie jautājumi

Par rēķiniem

SIA “Ķekavas nami” rēķinus iespējams saņemt e-pastā, kas norādīts līgumā, kā arī apskatīt un apmaksāt Bill.me platformā.

Rēķinu var apmaksāt:

  • Bill.me platformā – tiešsaistē;
  • internetbankā – veicot bankas pārskaitījumu uz kādu no SIA “Ķekavas nami” bankas kontiem;
  • klātienē – veikalos “Maxima”, “TOP”, “Mego” un “Narvesen”, izmantojot rēķina svītrkodu.

Ja rēķinu savā e-pastā neesat saņēmis, aicinām sazināties ar SIA “Ķekavas nami”, rakstot e-pastu uz info@kekavasnami.lv.

SIA “Ķekavas nami” rēķinus iespējams saņemt un apmaksāt arī savā internetbankā, izmantojot e-rēķinu pakalpojumu.

SIA “Ķekavas nami” ir noslēgti sadarbības līgumi ar “SEB banku” un “Swedbank”, tāpēc šo banku klientiem ir iespēja pieteikt uzņēmuma e-rēķinu saņemšanu savā internetbankā.

Izvēloties e-rēķinu automātisko apmaksu, katru mēnesi vairs nebūs manuāli jāveic pārskaitījums vai jāatceras par rēķina apmaksas termiņu. Turklāt rēķinu apmaksai nebūs nepieciešams izmantot Bill.me platformu.

Kā pieteikt e-rēķinu?

  • Pieslēdzieties savai internetbankai — “SEB bankā” vai “Swedbank”.
  • Atrodiet e-rēķinu pieteikšanas sadaļu un izvēlieties SIA “Ķekavas nami” kā pakalpojuma sniedzēju.
  • Ja vēlaties, piesakiet arī e-rēķina automātisko apmaksu, iepazīstoties ar bankas piedāvātajiem nosacījumiem.

Visbiežāk šādi notiek gadījumos, kad iepriekšējais rēķins ir apmaksāts pēc tajā norādītā apmaksas termiņa. Sagatavojot nākamo rēķinu, tajā tiek iekļauta informācija par maksājumiem, kas saņemti līdz rēķina sagatavošanas brīdim. Ja maksājums ir veikts pēc noteiktā apmaksas termiņa vai pēc nākamā rēķina sagatavošanas, tad tas vēl var būt uzrādīts kā parāds.

Ja maksājums ir veikts pilnā apmērā, tas tiks uzskaitīts pēc tā saņemšanas, un nākamajā rēķinā parāda atlikums tiks attiecīgi koriģēts. Ja rodas šaubas par maksājuma uzskaiti, aicinām sazināties ar SIA “Ķekavas nami” klientu apkalpošanas centru.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kura ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašumtiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Savukārt minētā likuma 10. pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), un maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. No augstākminētā izriet, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties gan par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, gan par saņemtajiem pakalpojumiem jau sākot no dienas, kad ir ieguvis īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu.

Dzīvokļa pārdošanas – pirkšanas gadījumā maksājumu pārdale starp bijušo un jauno īpašnieku tiek veikta saskaņā ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datumu. Dzīvokļa pieņemšanas- nodošanas akts ir saistošs tikai tā parakstītājiem. Dzīvokļa bijušā un pašreizējā īpašnieka civiltiesiskās attiecības pārvaldniekam nav saistošas.

Lai piereģistrētos un izveidotu savu Bill.me lietotāja profilu, nepieciešams nospiest “Reģistrēties” vietnē www.bill.me, izvēloties sev ērtāko reģistrācijas veidu. Klientu ērtībai reģistrāciju var veikt arī Bill.me mobilajā lietotnē, kas ir pieejama bezmaksas lejupielādei Google Play un Apple Store. Pēc profila reģistrācijas sadaļā “Uzņēmumi” sameklējiet SIA “Ķekavas nami”  un nospiediet “Pievienot” (ja nepieciešams, izmantojiet meklēšanas logu). Katram jaunam vietnes lietotājam ir jāverificē personas datus, izmantojot ērtāko identitātes verifikācijas veidu – Smart-ID vai e-Paraksts. Sekojiet instrukcijām, kas parādās ierīces ekrānā.

Pēc veiksmīgas datu apstrādes SIA “Ķekavas nami” tiks pievienots jaunizveidotajam profilam un nākamais rēķins būs pieejams pārskatīšanai, lejupielādei un apmaksai vietnē Bill.me. Gadījumā, ja ievadītie dati netiks atrasti, klients saņems paziņojumu. Reģistrācija, rēķinu saņemšana un skaitītāju rādījumu iesniegšana vietnē Bill.me ir bez maksas.

Par ūdeni

Skaitītāju rādījumus var iesniegt katru mēnesi no 25. līdz 27. datumam:

  • vietnē Bille.me;
  • nosūtot e-pastu uz nami@kekavasnami.lv, kurā norādīta adrese, klienta numurs, skaitītāju numuri un to rādījumi;
  • papīra formātā, ierakstot tos rēķinā pie skaitītāja numura un ievietojot pastkastītē sev tuvākajā Klientu apkalpošanas centrā.

Skaitītāju rādījumi pa tālruni netiek pieņemti!

Kārtība kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par karstā un aukstā ūdens patēriņu ir noteikta Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” (turpmāk – Noteikumi).

Pārvaldniekam ir pienākums rēķinos par patērēto ūdeni norādīt kopējo dzīvojamai mājai piegādāto ūdens apjomu, kā arī starpību starp mājas kopējā ūdens skaitītāja (komercuzskaites mēraparāta) rādījumu un atsevišķajos īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība). Ūdens patēriņa starpības konstatēšanas gadījumā, pārvaldnieks veic ūdens patēriņa pārrēķinu, savukārt dzīvokļu īpašnieki ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu skaitam.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantu dzīvokļu īpašnieku kopībai ir iespējams noteikt citu kārtību ūdens patēriņa starpības sadalei. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir  saistošs gan apsaimniekotājam, gan ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Līdz ar to minētā aprēķinu veikšanas kārtība par ūdens patēriņa starpību sadali ir piemērojama līdz brīdim, kamēr dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē vienosies par citu ūdens patēriņa sadales kārtību.

Lai pieslēgtos SIA “Ķekavas nami” centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam, privātmājas īpašnieks SIA ”Ķekavas nami” birojā Rāmavas ielā 17, Rāmavā vai kādā no klientu apkalpošanas centriem (Gaismas ielā 19 k-8, Ķekavā; Meistaru ielā 37, Valdlaučos; “Salnas”, Daugmalē; Rīgas ielā 67, Baldonē) iesniedz iesniegumu ar lūgumu izsniegt tehniskos noteikumus, lai pieslēgtos centralizētajiem tīkliem (tiek pieņemti arī elektroniski parakstīti iesniegumi). Iesniegumam jāpievieno zemes grāmatas akta kopija un līguma slēdzēja personas dati.
Pēc iesnieguma saņemšanas SIA “Ķekavas nami” izsniegs tehniskos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā izbūvējams pieslēgums un kādas prasības ir jāievēro, veicot šāda veida būvdarbus. Pieslēguma būvdarbus organizē un veic mājas īpašnieks par saviem līdzekļiem, savukārt ūdens skaitītāja uzstādīšanas izmaksas sedz SIA “Ķekavas nami”.

Svarīgi ir atcerēties ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus iesniegt nākamajā mēnesī (atbilstoši faktiskajam ūdens patēriņam) laika periodā no 25. līdz 28. datumam. Ja ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi netiek iesniegti noteiktajā termiņā, tad tiek aprēķināts un piestādīts vidējais ūdens patēriņš, ņemot vērā pēdējo trīs mēnešu patēriņu. Ja ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi netiek iesniegti vairāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas, tad tiek aprēķināta ūdens patēriņa starpība pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013.

Dzīvokļa īpašnieks – atbildība un pienākumi

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants nosaka, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu un dzīvokļa īpašuma ieguvējam pēc darījuma noslēgšanas jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu. No minētā izriet, ka ir jābūt abu darījuma dalībnieku rakstiskam paziņojumam, lai SIA “Ķekavas nami” varētu uzsākt aprēķinu dalīšanu.
Aicinām dzīvokļa jauno īpašnieku nosūtīt īpašumtiesību apliecinošu dokumentu uz elektroniskā pasta adresi nami@kekavasnami.lv vai iesniegt kādā no mūsu Klientu apkalpošanas centriem:
• Gaismas iela 19 k-8, Ķekava, Ķekavas novads;
• Meistaru iela 37, Valdlauči, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads;
• “Salnas”, Daugmale, Daugmales pagasts, Ķekavas novads;
• Rīgas iela 67, Baldone, Ķekavas novads.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kura ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašumtiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Savukārt minētā likuma 10. pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), un maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. No augstākminētā izriet, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties gan par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, gan par saņemtajiem pakalpojumiem jau sākot no dienas, kad ir ieguvis īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu.

Tādēļ dzīvokļa pārdošanas – pirkšanas gadījumā maksājumu pārdale starp bijušo un jauno īpašnieku tiek veikta saskaņā ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datumu. Dzīvokļa pieņemšanas- nodošanas akts ir saistošs tikai tā parakstītājiem. Dzīvokļa bijušā un pašreizējā īpašnieka civiltiesiskās attiecības pārvaldniekam nav saistošas.

Ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

  • piedalīties mājas pārvaldīšanā;
  • pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus;
  • maksāt noteiktos izdevumus, t. sk. pārvaldīšanas maksu, mājas uzkrājuma maksu;
  • sniegt pārvaldniekam aktuālo kontaktinformāciju;
  • nepieciešamības gadījumā savā atsevišķajā dzīvokļa īpašumā nodrošināt piekļuvi speciālistiem.

Par atkritumiem

Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” noteikts, maksa par atkritumu izvešanu aprēķina proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Taču, ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic.

Rēķinu par atkritumu izvešanu veido ne tikai maksa par izvesto sadzīves atkritumu apjomu, bet arī maksa par citu atkritumu, piemēram, būvgružu, bīstamo atkritumu, lielgabarīta atkritumu u.c. izvešanu, ja tāda veikta attiecīgajā norēķina mēnesī vai iepriekšējos periodos. Aprēķini tiek veikti saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja sagatavoto rēķinu attiecīgajā norēķinu periodā – izvesto atkritumu daudzumu (m3) reizinot ar noteikto cenu par vienību un dalot ar šajā periodā dzīvojamajā mājā deklarēto personu skaitu.

Atkritumu laukums ar nojumi sakārto vidi, taču slēgta tipa atkritumu novietne – parūpējas, lai svešinieki neizmestu savus atkritumus mājai piesaistītajos konteineros. Lai uzsāktu slēdzamas atkritumu novietnes būvniecību, ir nepieciešams dzīvojamās mājas kopības lēmums. 

Par teritorijas uzkopšanu un labiekārtošanu

Nesaskaņota puķu dobju un apstādījumu ierīkošana dzīvojamās mājas kopīpašumā nav pieļaujama, jo dzīvojamās mājas kopīpašniekiem var būt atšķirīgs viedoklis par puķu dobju un apstādījumu kopšanu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta pirmo daļu, dzīvojamā māja, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, pārvaldes institūcija ir dzīvokļu īpašnieku kopība, tādejādi par dzīvojamās mājas piesaistītās teritorijas labiekārtošanu lemj dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Lai varētu veikt teritorijas labiekārtošanas darbus, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, norādot finansējuma avotu.

Ja puķu dobes ir izveidotas patvaļīgi, bez dzīvojamās mājas kopības lēmuma, pastāv iespēja, ka tās tiks nopļautas. Lai šāda situācija nerastos un nenāktos noskatīties, kā iekoptā puķu dobe tiek iznīcināta, lūdzam vispirms to saskaņot ar dzīvojamās mājas kopību un informēt pārvaldnieku.

Dzīvojamās mājas piesaistītās teritorijas un koplietošanas telpu uzkopšanas kārtību nosaka 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”.

Par remontdarbiem

Ja īpašnieks savā dzīvoklī vēlas veikt kosmētisko remontu, piemēram, līmēt tapetes, krāsot sienas, mainīt flīzes, grīdas segumu utt., to var darīt bez saskaņošanas. Savukārt, ja īpašnieks vēlas veikt lielus darbus, kas saistīti ar pārbūvi, mainot telpu lietošanas veidu un telpu plānojumu, skarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, izmainot logu un durvju ailas, mainot skaņas izolāciju vai pārsegumus starp stāviem, tie jāsaskaņo ar Ķekavas novada pašvaldības būvvaldi.

Trokšņainiem darbiem aicinām izvēlēties dienas laiku tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu apkārtējiem kaimiņiem. Būvdarbu un remonta laikā nedrīkst pieļaut ēkas koplietošanas telpu piesārņošanu ar būvgružiem. Par atsevišķa konteinera piegādi un būvgružu izvešanu jāparūpējas pašam dzīvokļa īpašniekam.

Vispirms ir jāveic nepieciešamās jaudas parametru aprēķins un jāizvēlas pareizā tipa radiatori – jāizstrādā tehniskā dokumentācija pie sertificēta siltumapgādes projektēšanas speciālista pēc savas izvēles, veicot dzīvokļa siltuma zuduma aprēķinu, un uz tā pamata izvēlas jauno sildķermeņu izmēru, tipu un pieslēguma shēmu. Projektā jābūt norādītiem ne tikai radiatoru tehniskajiem parametriem, bet arī jāparedz ēkā esošās siltumapgādes sistēmas izmaiņas, tai skaitā hidrauliskā režīma izmaiņu aprēķins, siltuma atdeves aprēķins ēkas koplietošanas telpu apkurei un siltuma atdeve no stāvvadiem, kuri saglabājas dzīvoklī pēc rekonstrukcijas.

Tehniskās dokumentācijas izstrāde garantē ne tikai tehniski pareizu sildķermeņu nomaiņu, lai tā neietekmētu turpmāku apkures sistēmas funkcionēšanu, bet arī ļauj veikt precīzāku aprēķinu, lai ekonomija uz sildķermeņu nomaiņu būtu lielāka. Izstrādātā tehniskā dokumentācija ir jāsaskaņo ar SIA “Ķekavas nami”, iesniedzot dokumentāciju divos eksemplāros. Pēc saskaņošanas ir nepieciešams veikt apkures sistēmas attiecīgo stāvvadu atslēgšanu un iztukšošanu. Taču pēc radiatora nomaiņas pabeigšanas – apkures sistēmu jāatjauno.

Ja tiek veikta patvaļīga, nesaskaņota radiatori maiņa, tad var sabojāt apkures sistēmu visai mājai. Lai izvairītos no iespējamas problēmsituācijas izraisīšanas, radiatoru maiņu uzticiet veikt sertificētam speciālistam vai uzņēmumam. Radiatoru nomaiņu var veikt tikai pēc apkures sezonas pārtraukšanas līdz 31. augustam, iepriekš saskaņojot tehnisko dokumentāciju ar pārvaldnieku!

Lai veiktu radiatoru nomaiņu, dzīvokļa īpašniekam jāiesniedz iesniegums SIA “Ķekavas nami”, sūtot to uz info@kekavasnami.lv. Apkures sistēmas iztukšošana ir maksas pakalpojums, kura maksa tiek aprēķināta saskaņā ar spēkā esošo cenrādi un iekļauta nākamā mēneša pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinā.

SIA “Ķekavas nami” nodrošina apkures sistēmas atslēgšanu un pēc darbu pabeigšanas tās darbības atjaunošanu, savukārt radiatora nomaiņu organizē pats dzīvokļa īpašnieks.

Par dzīvokļu īpašnieku kopību

Visi mājas dzīvokļu īpašnieki veido dzīvokļu īpašnieku kopību.

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts, kas atbilstoši savai kompetencei var iegūt tiesības, uzņemties saistības un būt prasītāja vai atbildētāja tiesā. 
Būdama dzīvojamās mājas pārvaldes institūcija, kopība pieņem lēmumus par mājas kopīpašumu un tās pārvaldīšanu:
– noteic, kā dzīvojamā māja tiks pārvaldīta;
– izraugās pārvaldnieku, nosaka tam uzdevumus, veic pārvaldnieka nomaiņu;
– pieņem lēmumus par mājas uzturēšanas, remonta un atjaunošanas darbiem, t. sk. aizņēmumu ņemšanu – – energoefektivitātes pasākumiem, renovāciju un citiem būtiskiem ieguldījumiem mājā;
– atbild par uzkrājumu fonda veidošanu un līdzekļu izlietošanu;
– nosaka kopīpašuma lietošanas kārtību u. c.

Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt:

  • dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;
  • aptaujas veidā, nesasaucot kopsapulci un balsojot rakstveidā;
  • citādi visiem dzīvokļu īpašniekiem savstarpēji vienojoties;
  • atsevišķos gadījumos jauktā veidā (aptauja elektroniski un papīra formātā), izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus BIS mājas lietā.

Ja sākotnējā sasauktā kopsapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, noteiktos jautājumos var sasaukt atkārtotu kopsapulci. Tajā nepieciešams, lai būtu pārstāvēta vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Piemēram, ja mājā ir 78 dzīvokļi, tad nepieciešams, lai atkārtotajā kopsapulcē piedalītos vismaz 26 dzīvokļu īpašnieki.

Par dzīvokļu īpašnieku kopsapulci

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas kārtība ir noteikta Dzīvokļa īpašuma likumā. Tās mērķis ir nodrošināt, lai visiem dzīvokļu īpašniekiem būtu iespēja savlaicīgi saņemt informāciju par kopsapulci un piedalīties kopības lēmumu pieņemšanā.

Kopsapulci var sasaukt viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki vai dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

Katram dzīvokļa īpašniekam uzaicinājums uz kopsapulci nosūtāms vismaz septiņas dienas pirms tās norises. Ja kopsapulce vai aptauja tiek organizēta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), paziņošana notiek, izmantojot sistēmas funkcionalitāti.

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi citu paziņošanas kārtību, uzaicinājums nosūtāms, izmantojot Dzīvokļa īpašuma likumā paredzētos saziņas līdzekļus, prioritāri elektroniski. Ja elektroniska saziņa nav iespējama, informācija nosūtāma citā likumā noteiktajā veidā.

Uzaicinājumā norāda:

  • kopsapulces norises vietu;
  • datumu un laiku;
  • darba kārtību;
  • nepieciešamības gadījumā – informāciju par iepazīšanos ar lēmumu projektiem un citiem materiāliem.

Dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt lēmumu par citu savstarpējās informēšanas kārtību, ciktāl tā atbilst Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām.

Pirms uzsākt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, jāpārliecinās, vai kopsapulce ir lemttiesīga atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām. Kopsapulces lemttiesība un lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu vairākums ir atkarīgs no izskatāmā jautājuma.

Dzīvokļu īpašnieku kopību veido visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Ja vienai personai pieder vairāki dzīvokļu īpašumi, tai ir tik balsu, cik tai pieder dzīvokļu īpašumu. Ja vienai personai pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, tai ir 50 % no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm.

Ja vienam dzīvokļa īpašumam ir vairāki kopīpašnieki, kopības lēmumu pieņemšanā šo dzīvokļa īpašumu pārstāv viena pilnvarota persona.

Pirms kopsapulces sākuma tiek sastādīts dalībnieku reģistrācijas saraksts. Tajā norāda dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, pārstāvēto dzīvokļa īpašumu, informāciju par pilnvarojumu (ja tāds ir) un dalībnieka parakstu. Pilnvarojumu apliecinošie dokumenti pievienojami kopsapulces protokolam.

Pēc dalībnieku reģistrācijas tiek konstatēta kopsapulces lemttiesība un ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs. Turpmākā kopsapulces norise un lēmumu pieņemšana notiek saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām.

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un citiem jautājumiem, kuri skar dzīvokļu īpašnieku kopīgās intereses.

Dzīvokļu īpašnieks var balsot “par” vai “pret” lēmuma projektu. Ja dzīvokļa īpašnieks atturas no balsošanas vai nepiedalās tajā, viņa balss netiek pieskaitīta balsīm “par”. Ja to pieļauj normatīvie akti un kopsapulces sasaukšanas kārtība, dzīvokļa īpašnieks savu balsojumu var iesniegt rakstveidā pirms kopsapulces.

Nepieciešamais balsu skaits ir atkarīgs no pieņemamā lēmuma veida. Dzīvokļa īpašuma likums dažādiem jautājumiem paredz atšķirīgu lēmumu pieņemšanas kārtību. Atkarībā no izskatāmā jautājuma lēmuma pieņemšanai var būt nepieciešams:

  • vienkāršs balsu vairākums;
  • kvalificēts balsu vairākums;
  • visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana.

Tādēļ pirms balsošanas vienmēr ir jāizvērtē, kādu balsu vairākumu konkrētajam jautājumam nosaka Dzīvokļa īpašuma likums.

Ja sākotnējā kopsapulce nav lemttiesīga, Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajos gadījumos var sasaukt atkārtotu kopsapulci. Atkārtotajā kopsapulcē drīkst izskatīt tikai tos jautājumus, kuru pieņemšanai likums paredz vienkāršu balsu vairākumu. Jautājumiem, kuriem nepieciešams kvalificēts balsu vairākums vai visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana, atkārtotās kopsapulces īpašā lēmumu pieņemšanas kārtība nav piemērojama.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kas pieņemts atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām, ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, arī tiem, kuri nav piedalījušies balsošanā vai balsojuši pret.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi noformējami rakstveidā. Kopsapulces protokolam un balsošanas dokumentiem jāatbilst Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām un tajos jānorāda visa normatīvajos aktos noteiktā informācija.

Dzīvokļa īpašuma likums paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi un kopsapulces protokoli noformējami rakstveidā, ievērojot likumā noteiktās prasības. Dzīvokļu īpašnieku kopība var noteikt arī savu protokolu noformēšanas kārtību, ciktāl tā nav pretrunā normatīvajiem aktiem. Lai nodrošinātu vienotu un pārskatāmu dokumentu sagatavošanu, ieteicams izmantot vienotu kopsapulces protokola formu. Ērtībai protokolus ieteicams numurēt hronoloģiskā secībā kalendārā gada ietvaros, piemēram, Nr. 1/2026, Nr. 2/2026 u.tml.

Kopsapulces protokolā norāda:

  • kopsapulces norises vietu, datumu un laiku;
  • kopsapulces vadītāju un protokolētāju;
  • darba kārtību;
  • pieņemtos lēmumus;
  • balsošanas rezultātus par katru lēmumu;
  • kopsapulces noslēguma laiku.

Protokolu paraksta kopsapulces vadītājs un protokolētājs.

Lai nodrošinātu pārskatāmu balsošanas procesu, pirms kopsapulces ieteicams sagatavot lēmumu projektus. Tas ļauj dzīvokļu īpašniekiem savlaicīgi iepazīties ar izskatāmajiem jautājumiem un skaidri saprast, par ko tiek balsots.

Katram lēmumam ieteicams ietvert:

  • īsu pamatojumu, kas skaidro lēmuma nepieciešamību;
  • skaidri formulētu lemjošo daļu;
  • balsošanas rezultātus.

Pamatojumā norāda informāciju, kas ir par pamatu lēmuma pieņemšanai, piemēram, konstatēto problēmu, tās iespējamos risinājumus, saņemtos piedāvājumus vai citu būtisku informāciju. Piemēram, ja tiek lemts par ūdens skaitītāju nomaiņu, pamatojumā var norādīt, ka dzīvojamajā mājā ilgstoši veidojas ievērojama ūdens patēriņa starpība, kuru iespējams samazināt, nomainot visos dzīvokļos ūdens skaitītājus. Vajadzības gadījumā var norādīt arī saņemtos komersantu piedāvājumus vai uzdot pārvaldniekam organizēt iepirkumu.

Pēc lēmuma teksta norāda balsošanas rezultātus, atsevišķi uzrādot balsu skaitu “par” un “pret”. Lēmuma lemjošajai daļai jābūt precīzai, nepārprotamai un izpildāmai. Tajā skaidri jānorāda pieņemtais lēmums, tā izpildes kārtība, atbildīgās personas, finansējuma avots un citi būtiski nosacījumi.

Piemēram:

  • ja tiek pilnvarota persona, jānorāda pilnvarojuma apjoms, termiņš un, ja paredzēts, atlīdzība un tās finansēšanas avots;
  • ja tiek pieņemts lēmums par remontdarbiem, jānorāda veicamie darbi, izvēlētais izpildītājs (ja tāds ir noteikts), darbu izmaksas, finansējuma avots un pārvaldniekam uzdotie uzdevumi;
  • ja dzīvojamajai mājai nav pietiekamu uzkrājumu, lēmumā jāparedz papildu maksājumu apmērs vai cita kārtība, kā tiks nodrošināts nepieciešamais finansējums.

Jo precīzāk formulēts lēmums, jo vieglāk to ir izpildīt un izvairīties no domstarpībām par tā saturu.

Dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt lēmumus ne tikai kopsapulcē, bet arī aptaujas veidā, ja kopība nav noteikusi, ka konkrētais jautājums izlemjams tikai kopsapulcē. Aptauju var organizēt dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarota persona vai dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

Organizators katram dzīvokļa īpašniekam nosūta:

  • lēmuma projektu par izlemjamo jautājumu;
  • dokumentus un citu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai;
  • termiņu, kurā jāiesniedz balsojums.

Dzīvokļa īpašnieks rakstveidā balso “par” vai “pret” lēmuma projektu. Balsošanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un garāks par 180 dienām no lēmuma projekta nosūtīšanas dienas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā savu balsojumu neiesniedz, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

Pēc aptaujas noslēguma organizators sagatavo balsošanas protokolu, kurā norāda:

  • lēmuma projekta nosūtīšanas datumu;
  • balsošanas termiņu;
  • pieņemtos lēmumus;
  • balsošanas rezultātus;
  • citu būtisku informāciju par aptaujas norisi.

Balsošanas protokols piecu darbdienu laikā pēc tā sagatavošanas nosūtāms visiem dzīvokļu īpašniekiem. Pēc dzīvokļa īpašnieka pieprasījuma organizators nodrošina iespēju iepazīties ar pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātiem.

Dzīvokļu īpašnieku aptauju var organizēt arī, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitāti. Šādā gadījumā piemērojami tie paši termiņi un lēmumu pieņemšanas nosacījumi, kas noteikti aptaujai ārpus BIS. Pēc aptaujas pabeigšanas organizators normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pievieno mājas lietai BIS balsošanas protokolu un informāciju par katra dzīvokļa īpašnieka balsojumu.

Ja sākotnējā aptauja nav bijusi lemttiesīga, Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajos gadījumos var organizēt atkārtotu aptauju. Atkārtota aptauja organizējama tikai likumā noteiktajā termiņā un tajā drīkst izskatīt tikai tos jautājumus, kuri bija iekļauti sākotnējā aptaujā un kuriem Dzīvokļa īpašuma likums pieļauj šādu lēmumu pieņemšanas kārtību. Atkārtotā aptaujā lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajiem balsu vairākuma nosacījumiem.